Sandra Zilberta: Banku, pasta, skolu un zāļu pieejamība laukos – drošības vakuums starp saukļiem

Šajās dienās sociālajos tīklos virmo protesti pret lauku skolu slēgšanu. Diskutē eksperti, ar atmiņām par savām skolas gaitām laukos dalās seniori, kopienu aktīvisti rīko protestus, un iniciatīvu platformā ManaBalss.lv vairāk nekā septiņus tūkstošus parakstu ir savākusi iniciatīva “Lauku skolām būt”. Šķiet, ka nupat kāds vadzis lūzīs. Kas tad ir piepildījis lauku iedzīvotāju pacietības mēru?

Divus gadus pirms pandēmijas mana biedrība “Ūdensmalu attīstībai” un astoņas lauku partnerības organizēja tolaik 21 pašvaldību caurvijošu sadarbības projektu Daugavas baseina ekonomiskā potenciāla izzināšanai. Izveidojām Daugavas ūdenstūrisma karti, zīmolu, konferencēs un socioloģiskā pētījumā raudzījām atklāt, kas ir ekonomisko aktivitāti rosinošie vai kavējošie faktori pašvaldībās, kurām cauri tek Daugava.

Atklājām, ka, sarūkot gan lauku uzņēmējdarbībai, gan sociālo pakalpojumu infrastruktūrai, ekonomiski aktīvie lauku iedzīvotāji tiek “dzīti uz pilsētu”. 2018. gadā galvenie iedzīvotājus satraucošie faktori bija ražošanas uzņēmumiem nepieciešamo ceļu un elektrības pieslēgumu trūkums, banku pakalpojumu un doktorātu slēgšana, kā arī pretestība “Rīgas kungu” uzspiestajai administratīvajai reformai. Toreiz tā arī nenoskaidrojām, kurā atvilktnē putekļus krāj 2021.-2027. gada Nacionālās attīstības plāns un reģionu līdzsvarotā attīstība. *1 Ja mēs līdzīgu pētījumu veiktu šodien, domājams, ka Krievijas brutālais, plašais karš Ukrainā, tā ekonomiskās sekas un nepārprotami draudi Latvijas valstiskumam būtu viens no galvenajiem lauku iedzīvotāju bažu iemesliem.

Vajagot dzīvot realitātē, kurā skolotāji par 700 eiro mēnesī negrib mocīties mazajās lauku skolās, tā karstā diskusijā manā Facebook lapā teic kāda zinoša NVO aktīviste. Tajā pašā realitātē no lauku teritorijām pazūd doktorāti, Latvijas Pasts un banku filiāles ar bankomātiem, jo lauku teritoriju apkalpošana vairs nav šiem uzņēmumiem komerciāli izdevīga. Te gan skolas, gan aptiekas ir gandrīz vai vienīgie iedzīvotāju atbalsta punkti kopienās. Skolotāja algu maksā nodokļu maksātāji ar valsts un pašvaldību budžeta palīdzību, taču aptiekas savu ienākumu nopelna pašas, līdzīgi kā zāļu apgādes uzņēmumi. Lūk, realitātē, kurā valstij nav izdevīgi laukos uzturēt pastu, skolas un skolotājus, uzņēmējiem: aptiekāriem un zāļu piegādes uzņēmumiem, tomēr jābūt uzdevumu augstumos un vēl jāsaņem pārmetumi par zāļu dārdzību.

Domāju līdzīgi tiem Eiropas Savienības lauku attīstības ekspertiem, kuri saka – lauku dzīvesveida uzturēšana ir svarīgs ieguldījums tautas sociālajai veselībai, kultūras dzīvīgumam un valsts teritoriālajai vienotībai, bet klasiskās ekonomikas pieejas vai izolētu bloku ekonomika (economics in silos *2) nepalīdz atrast tam naudu. Eksperti uzskaita rīcību piemērus, kas kopienām palīdzētu pieķerties savai vietai un noturēties: mērķtiecīgāks atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai, lai rosinātu mazo uzņēmējdarbību, vajag koriģēt banku politiku tā, lai uzņēmīgie cilvēki laukos varētu piesaistīt kredītus attīstībai. Bija vajadzīgs un ir nokavēts atbalsts bijušajiem rajonu centriem, no kuriem sociālo pakalpojumu tīkls būtu izpleties līdz tālākiem lauku reģioniem, kā arī transporta asu mērķtiecīga attīstība radiāli no Rīgas, kuras vestu metropoli uz laukiem. Tagad cilvēki no laukiem aizplūst uz pierīgu un paliek, jo tur ir daudz labākas iespējas sevi realizēt.

Iespējams, tieši jaunā gada janvārī izskanējušās ziņas par pasta nodaļu, lauku skolu slēgšanu un bažas par zāļu pieejamību varētu būt pēdējais piliens, lai gan paaudzēs laukos iesakņota, gan pandēmijas laikā uz laukiem dzīvot aizbraukusi ģimene tomēr spertu izšķirīgu soli un pārceltos uz dzīvi pilsētā. Tas būs kritisks lauku kopienu drošības un noturības izaicinājums.

Mēs esam tik lieli, cik mūsu griba, ieķērība savā zemē, tik, cik būs uguņu uz katra kalna.

Mums ir vajadzīga izlēmīga rīcība, lai šajā ģeopolitiski nestabilajā situācijā nepazaudētu Latvijas lauku kopienas, kas ir valsts noturības serdē. Eiropas Savienība pielāgojas realitātei *3 priekšplānā liekot drošības aspektus, kopīgās teritoriālās aizsardzības stratēģijas, kā arī uzņemas daļu no izmaksām par Ukrainas neatkarības cīņu Krievijas izraisītajā brutālajā karā. Latvijā vajadzētu nekavējoties izzināt un balstīt mūsu ekonomikas izturētspējas sastāvdaļas, iekļaujot privātā biznesa nodrošināto kritisko infrastruktūru, kā arī uzturēt aktīvu dialogu ar privāto sektoru, gādājot par konkrētu rīcību plānu kā miera laikā, tā krīzē, lai nodrošinātu kritisko pakalpojumu pārklājumu visā valsts teritorijā vismaz līdzšinējā apmērā.

Ja nespēsim rīkoties atbilstoši jaunajai situācijai un radīt šādu sadarbspējīgu kritiskās infrastruktūras sistēmu visā Latvijas teritorijā, tad īstermiņa pasākumi: cenu samazinājums zālēm, punktveida dotācijas elektrības rēķinu segšanai un hipotekāro kredītu maksājumiem, būs kā plāksteris plēstai brūcei, vien draudīgs tukšums starp skaļiem saukļiem.

1 https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

2 https://www.oecd.org/naec/averting-systemic-collapse/Bill_White_OECDNAEC_Sept_2019.pdf

3 https://www.politico.eu/article/thierry-breton-eu-needs-war-economy-mode-on-defense-production/

Saistītās ziņas

Ziņa

Sandra Zilberta: Banku, pasta, skolu un zāļu pieejamība laukos – drošības vakuums starp saukļiem

Sarūkot gan lauku uzņēmējdarbībai, gan sociālo pakalpojumu infrastruktūrai, ekonomiski aktīvie lauku iedzīvotāji tiek "dzīti uz

Ziņa

Zilās labbūtības vēstneši – ūdensmalu kopienas

Kā entuziasti sniedz savu artavu ūdensmalu veidošanā?

Ziņa

Āraišu ezerpils: vēsturiskās mācības modernajam cilvēkam

Cilvēks kopš senseniem laikiem ir saistīts ar ūdeni un tā pielāgošanu savām vajadzībām.

Ziņa

Udensmalas.lv uzstājas TV3 ziņās

Mūsu mērķis sekmēt sadarbību starp ūdensmalu kopienām visā Latvijā un attīstīt Latvijas gleznainās piekrastes.

Ziņa

Meklējam jaunas kopienas Ķekavas novadā

Pašiem jādomā par labiekārtošanu un ko darīt, lai uzlabotu sadzīvi.

Ziņa

Kopienu kustināšana

Jūti savā apkaimē kopienu rušināmies? Palīdzi tai augt! Būsim novada dzinējspēks kopā!

Ziņa

Pierīgas partnerības ūdensmalas

Vēl viena sakopta vieta pie Babītes ezera.

Ziņa

Trešie Mežinieku kopienas svētki

Gada jaukākais apkaimju un NVO saikņošanās vakars.