Ūdensmalu kopienām ir īpašs gadskārtu ritums, ko nosaka tuvo ūdeņu hidroloģiskais režīms, atpūtas, tūrisma un sporta iespējas, vienoti infrastruktūras izaicinājumi un ekonomiski šķēršļi hidrotehnisko būvju sarežģītības un dārdzības dēļ, kā arī ekoloģiskās problēmas, kas saistītas ar ūdens krasta tuvumu, hidroloģiju, notekūdeņiem, plūdu kontroli, applūstošo teritoriju rekuperāciju, un piesārņojuma novēršanu.

Latvijā šie izaicinājumi netiek stratēģiski risināti, galvenokārt izpratnes trūkuma dēļ. Piemēram, Daugavas krasti neattīstās, jo ir bažas par tūristu radītu piesārņojumu, nav izpratnes par juridisko ietvaru no būvvalžu puses (admin.barjeras) un pietrūkst info par iespējām iedzīvotāju virzītai attīstībai. Iedzīvotāju virzītu attīstību, kas sakņojas sabiedrības līdzdalībā, biedrība uzskata par nepieciešamo elementu, lai aizsāktu drošu un labiekārtotu ūdensmalu attīstību visā Latvijā, izglītotu sabiedrību par ūdensmalu kopienām un panāktu pašvaldību izpratni un atbalstu ūdensmalu kopienām gan sabiedrības iniciatīvām paredzētā finansējuma, gan jau labiekārtoto teritoriju uzturēšanas atbalsta veidā.

Biedrība “Ūdensmalu attīstībai” ir Partnerības “Daugavkrasts” padomes locekle. Partnerība ir izveidojusi un uztur Ķekavas novada NVO platformu. Partnerība savā darbā īsteno trīs sabiedrības iesaistes līmeņus:

• iedzīvotāju izglītošanu,
• iesaistīšanu aktivitātēs
• iekļaušanu lēmumu pieņemšanas procesos.

Ķekavas novada NVO platformas aktīva daļa ir novada iedzīvotāju kopienas. Kopienas veido aktīvie novadnieki, kurus Partnerība “Daugavkrasts” rosina sadarbībai un tīklo Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstītos projektos.

Kas kopīgs kopienu ļaudīm? Zīmolvedes Lolitas Ozoliņas piedāvājums Ķekavas novadam ir sakņots vietradē, lai tas vienlīdz uzrunātu visus novadniekus. Vietas kopienai ir izšķiroša un būtiska loma cilvēka piederības reprezentēšanā un iedzīvināšanā. Kopiena ir sociāli konstruēts jēdziens ar vairākām nozīmēm, taču galvenās iezīmes, kas to raksturo, ir kopīga identitāte, vietas sajūta, attiecību veidošana ar vidi un līdzcilvēkiem, un viennozīmīgi – kultūra.

Lolitas Ozoliņas ieskatā Ķekavas novada daudzveidību, kas ir nepieciešamais elements unikālās vietas radīšanas procesā, veido arī katra novadnieka mājas un katrs no mums. Aptaujās un fokusgrupās vieta, dažādu iemeslu raisīta piederība tai, un bažas par vietu attīstību ir bijis galvenais motīvs. Visplašākos komentārus dažādās iedzīvotāju grupās sociālajos tīklos izraisa tieši ar vietu nesakārtotību, pārmaiņām, vai to attīstību saistītās tēmas. Tai pat laikā novadnieki atzīst, ka nepārzina sava novada vietas, labprāt iepazītu tās un tur dzīvojošos cilvēkus.

Zīmolvede uzskata, ka visiem novadniekiem kopīga ir vēlme pēc savējo kopienas, pēc domapmaiņas un koprades, uzzināt, domāt, ietekmēt, pārliecināt, saukta par «tiekšanās identitāti». Novadu reformas rezultātā Ķekavas un Baldones novadu saplūšana dod iespēju ar jaunu skatu palūkoties uz novada dzīvi un vietām, kurās dzīvojam.

Ūdensmalu kopienām ir unikāls, vienojošs problemātikas kopums:

• klimata pārmaiņu ietekme;
• nepieciešamība pārstrukturēt ostu infrastruktūru;
• izmantot degradētās teritorijas;
• saglabāt vēsturiskās un dabas pamatņu vērtības un izveidot drošu dzīvi.