Āraišu ezerpils: vēsturiskās mācības modernajam cilvēkam

Par cilvēku un ezera attiecībām stāsta teikas. Senos laikos ezeri esot lidojuši pa gaisu meklējot vietu kur nosēsties. Ja kāds uzminējis ezera vārdu, tas tūdaļ laidies lejā appludinot visu, kas tam ceļā gadījies – mājas, baznīcas, lopus, cilvēkus. Vienīgi tas, kas uzminējis ezera vārdu ticis laukā sausām kājām.

Šāda teika eksistē arī par Āraišu ezeru, kur atrodas Eiropā vienīgā rekonstruētā vēlā dzelzs laikmeta klāstu mītne, devēta par ezerpili.  Šeit atradās cilvēks, kas spēja atklāt ezera noslēpumu. Tas bija ezerpils pētnieks un rekonstruktors, arheologs Jānis Apals.

Izrādījās, ka ezera ūdens pacietīgi glabājis cilvēka atstāto mantojumu no senseniem laikiem. Desmit arheoloģisko izrakumu sezonās (1965-1969; 1975-1979) tika atklāta pastāvīgi apdzīvota, kopienu pilskaliem līdzīga nocietināta dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkā celta ezerā. Ezerpils apbūve un atrastie artefakti sniedza priekštatu par tā laika cilvēku materiālo dzīvi un pielāgošanās spēju ūdenim.

Mītne būvēta uz pārplūstošas salas – vispirms uzbūvēts  režģogs, kas uzpildīts ar grunti, tad uzbūvēts apaļkoku pamatklāsts uz kura būvētas pašas mājiņas nodrošinot to, ka pie ūdens līmeņa svārstībām ēkas paliek sausas un neskartas. Ezerpils ļaudīm ezers sniedza gan drošu patvērumu, gan bija būvmateriālu transportēšanas veids, gan arī pārtikas avots. Vēlāk ezers izrādījās vērtīga kultūras mantojuma un seno zināšanu glabātājs.

Līdz ar klimata izmaiņām arvien pieaug plūdu riski, gruntsūdeņu izmaiņas,  ūdens līmeņu svārtības, kas rada apdraudējumus, tāpēc arī šodien cilvēkiem būtu aktuāli spēt pielāgot savas dzīves telpas ūdeņiem un iespējams talkā var nākt kultūras mantojuma apzināšana, kas var dot iedvesmu vai atklāt noderīgas prasmes šodienas problēmām.

Eva Koljera

Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka vadītāja

Dr.hist. Jānis Apals (1930-2011)
Latvijas pirmais hidroarheologs, zemūdens arheoloģijas pamatlicējs. LZA goda doktors.

Āraišu ezerpils

Cēsu novada mājas lapa