Āraišu ezerpils: vēsturiskās mācības modernajam cilvēkam

Cilvēks kopš senseniem laikiem ir saistīts ar ūdeni un tā pielāgošanu savām vajadzībām. Svarīga ir bijusi spēja pārvaldīt ūdeni, kas ir gan resurss, gan spēks ar kuru jāsadzīvo.

Par cilvēku un ezera attiecībām stāsta teikas. Senos laikos ezeri esot lidojuši pa gaisu meklējot vietu kur nosēsties. Ja kāds uzminējis ezera vārdu, tas tūdaļ laidies lejā appludinot visu, kas tam ceļā gadījies – mājas, baznīcas, lopus, cilvēkus. Vienīgi tas, kas uzminējis ezera vārdu ticis laukā sausām kājām.

Šāda teika eksistē arī par Āraišu ezeru, kur atrodas Eiropā vienīgā rekonstruētā vēlā dzelzs laikmeta klāstu mītne, devēta par ezerpili.  Šeit atradās cilvēks, kas spēja atklāt ezera noslēpumu. Tas bija ezerpils pētnieks un rekonstruktors, arheologs Jānis Apals.

Izrādījās, ka ezera ūdens pacietīgi glabājis cilvēka atstāto mantojumu no senseniem laikiem. Desmit arheoloģisko izrakumu sezonās (1965-1969; 1975-1979) tika atklāta pastāvīgi apdzīvota, kopienu pilskaliem līdzīga nocietināta dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkā celta ezerā. Ezerpils apbūve un atrastie artefakti sniedza priekštatu par tā laika cilvēku materiālo dzīvi un pielāgošanās spēju ūdenim.

Mītne būvēta uz pārplūstošas salas – vispirms uzbūvēts  režģogs, kas uzpildīts ar grunti, tad uzbūvēts apaļkoku pamatklāsts uz kura būvētas pašas mājiņas nodrošinot to, ka pie ūdens līmeņa svārstībām ēkas paliek sausas un neskartas. Ezerpils ļaudīm ezers sniedza gan drošu patvērumu, gan bija būvmateriālu transportēšanas veids, gan arī pārtikas avots. Vēlāk ezers izrādījās vērtīga kultūras mantojuma un seno zināšanu glabātājs.

Līdz ar klimata izmaiņām arvien pieaug plūdu riski, gruntsūdeņu izmaiņas,  ūdens līmeņu svārtības, kas rada apdraudējumus, tāpēc arī šodien cilvēkiem būtu aktuāli spēt pielāgot savas dzīves telpas ūdeņiem un iespējams talkā var nākt kultūras mantojuma apzināšana, kas var dot iedvesmu vai atklāt noderīgas prasmes šodienas problēmām.

 

Eva Koljera

Āraišu ezerpils Arheoloģiskā parka vadītāja

 

Dr.hist. Jānis Apals (1930-2011)
Latvijas pirmais hidroarheologs, zemūdens arheoloģijas pamatlicējs. LZA goda doktors.

Āraišu ezerpils

Cēsu novada mājas lapa

 

Saistītās ziņas

Ziņa

Sandra Zilberta: Banku, pasta, skolu un zāļu pieejamība laukos – drošības vakuums starp saukļiem

Sarūkot gan lauku uzņēmējdarbībai, gan sociālo pakalpojumu infrastruktūrai, ekonomiski aktīvie lauku iedzīvotāji tiek "dzīti uz

Ziņa

Zilās labbūtības vēstneši – ūdensmalu kopienas

Kā entuziasti sniedz savu artavu ūdensmalu veidošanā?

Ziņa

Āraišu ezerpils: vēsturiskās mācības modernajam cilvēkam

Cilvēks kopš senseniem laikiem ir saistīts ar ūdeni un tā pielāgošanu savām vajadzībām.

Ziņa

Udensmalas.lv uzstājas TV3 ziņās

Mūsu mērķis sekmēt sadarbību starp ūdensmalu kopienām visā Latvijā un attīstīt Latvijas gleznainās piekrastes.

Ziņa

Meklējam jaunas kopienas Ķekavas novadā

Pašiem jādomā par labiekārtošanu un ko darīt, lai uzlabotu sadzīvi.

Ziņa

Kopienu kustināšana

Jūti savā apkaimē kopienu rušināmies? Palīdzi tai augt! Būsim novada dzinējspēks kopā!

Ziņa

Pierīgas partnerības ūdensmalas

Vēl viena sakopta vieta pie Babītes ezera.

Ziņa

Trešie Mežinieku kopienas svētki

Gada jaukākais apkaimju un NVO saikņošanās vakars.